Mūsdienu sabiedrībā arvien vairāk tiek runāts par fiziskās veselības nozīmi – par sabalansētu uzturu, regulārām fiziskajām aktivitātēm un profilaktiskām pārbaudēm. Tomēr līdzvērtīga uzmanība nereti netiek pievērsta mentālajai jeb garīgajai veselībai, lai gan tā ir tikpat būtiska cilvēka labklājībai. Bez emocionāla līdzsvara un psiholoģiskā komforta pat vislabākā fiziskā forma nespēs nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi. Šajā raksta pirmajā daļā aplūkosim trīs galvenos iemeslus, kāpēc mentālā veselība ir neatsverama ikvienam no mums.
-
Mentālā veselība ietekmē fizisko veselību
Lai gan garīgā un fiziskā veselība bieži tiek skatītas kā atsevišķi jēdzieni, patiesībā tās ir cieši saistītas. Hronisks stress, depresija, trauksme un citi psihiski traucējumi ietekmē visu organismu – no imūnsistēmas līdz sirds un asinsvadu darbībai.
Stress izraisa kortizola līmeņa paaugstināšanos, kas ilgtermiņā var novest pie paaugstināta asinsspiediena, vielmaiņas traucējumiem un samazinātas imūnreakcijas. Cilvēkiem ar depresiju ir palielināts risks saslimt ar dažādām hroniskām slimībām, piemēram, diabētu vai sirds slimībām. Savukārt nemiers var radīt miega traucējumus, kas vēl vairāk pasliktina organisma atjaunošanos.
Šie piemēri parāda, ka garīgā veselība nav atdalāma no fiziskā stāvokļa. Rūpējoties par savu mentālo veselību, mēs vienlaikus stiprinām arī savu fizisko labsajūtu.
-
Emocionālais līdzsvars veido dzīves kvalitāti
Mentālā veselība būtiski ietekmē to, kā mēs domājam, jūtamies un rīkojamies ikdienā. Tā ietekmē mūsu spēju tikt galā ar stresu, uzturēt attiecības, pieņemt lēmumus un izvirzīt mērķus. Ja cilvēks jūtas emocionāli līdzsvarots, viņš spēj vieglāk pārvarēt grūtības, aktīvāk piedalās sabiedriskajā dzīvē un izjūt apmierinājumu ar savu ikdienu.
Savukārt cilvēks, kurš cieš no depresijas vai citām psiholoģiskām grūtībām, bieži izjūt apātiju, sociālu atsvešināšanos un grūtības koncentrēties. Tas var novest pie problēmām darbā, attiecībās un personīgajā attīstībā.
Emocionālais līdzsvars veicina arī radošumu, motivāciju un spēju pieņemt jaunas idejas. Tādēļ mentālā veselība nav tikai slimības trūkums – tā ir aktīva un pozitīva spēja dzīvot pilnvērtīgi.
-
Preventīva pieeja palīdz izvairīties no nopietnām problēmām
Tāpat kā mēs apmeklējam ģimenes ārstu vai stomatologu, lai novērstu nopietnas slimības, arī mentālajai veselībai nepieciešama profilakse. Regulāra rūpe par savu emocionālo stāvokli, piemēram, sarunas ar psihologu, stresa pārvaldības tehnikas vai vienkārša atpūta, var palīdzēt novērst dziļākas problēmas nākotnē.
Diemžēl daudzi cilvēki vēršas pēc palīdzības tikai tad, kad jau ir izsīkuši spēki, un psiholoģiskā slodze kļuvusi nekontrolējama. Šādos gadījumos atveseļošanās process ir sarežģītāks un ilgāks. Tāpēc svarīgi ir veidot ieradumus, kas palīdz saglabāt emocionālo veselību jau laikus – līdzīgi kā rūpējamies par fizisko formu.
-
Apzinātība un iekšējais līdzsvars
Viens no spēcīgākajiem instrumentiem mentālās veselības uzturēšanā ir apzinātība jeb “mindfulness”. Tā palīdz dzīvot šeit un tagad, neiestrēgt pagātnes pieredzēs vai nākotnes raizēs. Regulāra apzinātības prakse spēj samazināt trauksmi, uzlabot koncentrēšanās spējas un palielināt emocionālo noturību.
Apzinātības tehnikas, kuras var pielietot ikdienā:
- Apzināta elpošana: Pāris minūtes dienā koncentrēties tikai uz elpu, vērojot tās plūdumu bez spriedumiem.
- Ēšanas apzinātība: Izbaudīt katru kumosu, pievēršot uzmanību garšām un sajūtām.
- Emociju novērošana: Tā vietā, lai automātiski reaģētu uz stresu vai dusmām, apzināti novērot šīs emocijas un izvēlēties atbildes reakciju.
Šādas vienkāršas aktivitātes palīdz samazināt psiholoģisko spriedzi un veicina iekšējo mieru.
-
Veselīgs dzīvesveids kā pamats psiholoģiskajai labklājībai
Mentālā veselība nav atrauta no fiziskajām darbībām – tieši otrādi, veselīgs dzīvesveids ir pamats stabilai psihei. Trīs galvenie elementi, kas jāiekļauj ikdienā, ir miegs, fiziskās aktivitātes un sabalansēts uzturs.
- Miegs: Miega trūkums pastiprina stresu, mazina emocionālo noturību un pasliktina kognitīvās funkcijas. Pieaugušajiem ieteicamas vismaz 7–9 stundas miega.
- Kustības: Regulāras fiziskās aktivitātes izdala endorfīnus jeb “laimes hormonus”, kas uzlabo garastāvokli un samazina depresijas simptomus. Pat 30 minūšu pastaiga dienā sniedz pozitīvu ietekmi.
- Uzturs: Smadzenēm nepieciešams pilnvērtīgs uzturs. Omega-3 taukskābes, B grupas vitamīni un magnijs palīdz uzturēt neiroloģisko veselību un samazināt trauksmi.
Rūpes par ķermeni sniedz arī pozitīvu impulsu prātam – kad jūtamies labi fiziski, esam emocionāli stabilāki un labāk spējam tikt galā ar stresu.
-
Emocionālais atbalsts un profesionāla palīdzība
Neviens cilvēks nav sala. Cilvēkiem nepieciešamas sociālās attiecības un emocionāls atbalsts, lai saglabātu psiholoģisko veselību. Sarunas ar uzticamiem draugiem, ģimenes locekļiem vai kolēģiem palīdz izteikt emocijas, saņemt padomus un vienkārši justies sadzirdētam.
Ja pašam grūti izprast savas izjūtas vai pārvarēt emocionālas grūtības, nevajadzētu baidīties meklēt profesionālu palīdzību:
- Psihologs var palīdzēt saprast emociju cēloņus un attīstīt stratēģijas to pārvaldīšanai.
- Psihoterapeits ilgtermiņā strādā ar dziļākiem emocionāliem un uzvedības modeļiem.
- Psihiatrs palīdz, ja nepieciešama medikamentoza ārstēšana, piemēram, depresijas vai trauksmes traucējumu gadījumos.
Latvijā arvien vairāk pieejami arī valsts apmaksāti konsultāciju pakalpojumi. Palīdzības meklēšana nav vājuma pazīme – tā ir rūpes par sevi.
Secinājumi
Mentālā veselība nav mazāk svarīga kā fiziskā – tās ietekme ir klātesoša ikvienā dzīves jomā. Laba emocionālā pašsajūta palīdz pieņemt lēmumus, uzturēt attiecības, efektīvi strādāt un baudīt dzīvi. Turpretī ilgstoši neārstēta trauksme, depresija vai emocionāla izsīkšana var novest pie nopietnām sekām gan psiholoģiski, gan fiziski.
Rūpes par mentālo veselību nav vienreizējs uzdevums – tas ir nepārtraukts process, kas prasa uzmanību un pašapziņu. Ikviens var sākt ar mazām izmaiņām: vairāk gulēt, ēst veselīgāk, runāt par emocijām, kustēties, atpūsties un, ja nepieciešams – meklēt profesionālu atbalstu. Tikai līdzsvarojot prātu un ķermeni, iespējams dzīvot patiesi kvalitatīvu dzīvi.