Finanšu pratība ir viens no būtiskākajiem faktoriem personiskās labklājības veidošanā. Diemžēl daudzi cilvēki joprojām atkārto tās pašas kļūdas, kas ilgtermiņā var radīt nopietnas problēmas. Šajā raksta pirmajā daļā aplūkosim trīs no piecām biežāk sastopamajām finanšu kļūdām, to cēloņus un pirmos soļus to novēršanā.
-
Izdevumu pārsniegšana pār ienākumiem
Viena no visbiežākajām kļūdām ir dzīvošana pāri saviem līdzekļiem. Cilvēki nereti tērē vairāk, nekā nopelna, paļaujoties uz kredītkartēm vai aizņēmumiem, lai nosegtu ikdienas vajadzības vai impulsīvus pirkumus. Šāda pieeja rada parādus, procentu uzkrāšanos un stresa sajūtu, kas var ietekmēt gan mentālo veselību, gan ģimenes attiecības.
Kā no tā izvairīties:
- Izveidot un sekot ikmēneša budžetam, kurā ieņēmumi un izdevumi tiek rūpīgi plānoti.
- Noteikt prioritātes un samazināt nevajadzīgos tēriņus.
- Veikt izdevumu uzskaiti, lai redzētu, kur aizplūst nauda, un pielāgot plānus atbilstoši realitātei.
Svarīgākais ir apzināties, ka dzīvošana ietvaros saviem līdzekļiem ir pamats finansiālai drošībai.
-
Uzkrājumu trūkums neparedzētiem gadījumiem
Daudzi cilvēki dzīvo bez jebkāda finanšu drošības spilvena, cerot, ka ārkārtas situācijas viņus neskars. Taču dzīve ir neparedzama – slimība, darba zaudēšana vai neplānoti izdevumi var rasties jebkurā brīdī. Bez uzkrājumiem šādi notikumi bieži noved pie aizņēmumiem, kas vēl vairāk apgrūtina finansiālo situāciju.
Risinājumi:
- Ieteicams veidot ārkārtas uzkrājumu vismaz trīs līdz sešu mēnešu izdevumu apmērā.
- Sākt ar nelielām, regulārām iemaksām krājkontā, kas ar laiku veido stabilu rezervi.
- Turēt uzkrājumu atsevišķā kontā, kuram nav tiešas piekļuves ar maksājumu karti.
Uzkrājums sniedz mieru un iespēju rīkoties bez steigas, kad notiek kas neparedzēts.
-
Impulsīvi pirkumi un emocionāla tērēšana
Daudzi cilvēki iepērkas nevis nepieciešamības, bet emociju vadīti – garlaicības, dusmu, prieka vai stresa rezultātā. Šie pirkumi bieži vien nav ilgtspējīgi, un pēc neilga laika var radīt nožēlu vai finansiālu spiedienu. Turklāt tie var kļūt par ieradumu, kas traucē veidot uzkrājumus vai sasniegt finansiālos mērķus.
Ko darīt:
- Pirms lielāka pirkuma noteikt sev “gaidīšanas laiku” – piemēram, 24 stundas, lai pārliecinātos, vai pirkums patiešām ir nepieciešams.
- Izvairīties no iepirkšanās brīžos, kad esi emocionāli iztukšots vai nomākts.
- Ieviest iepirkšanās sarakstus un stingri tiem sekot, lai izvairītos no spontāniem izdevumiem.
Emocionālās tērēšanas atpazīšana un kontrole ir svarīgs solis ceļā uz apzinātu finanšu pārvaldību.
-
Kredītu izmantošana bez izpratnes
Viens no nopietnākajiem finanšu lēmumiem ir aizņemties naudu. Diemžēl daudzi cilvēki izvēlas kredītus bez skaidras izpratnes par to nosacījumiem vai sekām. Īpaši izplatīta kļūda ir patēriņa kredītu vai ātro kredītu izmantošana bez pārdomāta atmaksas plāna. Augstas procentu likmes, soda maksas un nokavēti maksājumi var ļoti ātri radīt finansiālu spirāli, no kuras izkļūt ir grūti.
Tipiskas kļūdas:
- Kredīts tiek ņemts emocionālu pirkumu veikšanai, piemēram, ceļojumam vai dārgam telefonam.
- Netiek izlasīti aizdevuma līguma noteikumi, īpaši procentu likmes un termiņi.
- Tiek ņemti vairāki kredīti vienlaikus, bez kontroles pār kopējo finansiālo slogu.
Kā izvairīties:
- Aizņemties tikai tad, ja kredīts ir pamatoti nepieciešams un tiek rūpīgi izvērtēta atmaksa.
- Salīdzināt dažādu aizdevēju piedāvājumus un izvēlēties pārredzamus, saprotamus noteikumus.
- Neizmantot kredītus, lai segtu citus kredītus, ja vien tā nav pārfinansēšana ar zemākiem procentiem.
Ja kredīts jau ir ņemts, svarīgi stingri ievērot atmaksas grafiku un izvairīties no kavējumiem. Sava budžeta pārskatīšana palīdzēs nodrošināt, ka aizdevumi netraucē citiem finanšu mērķiem.
-
Investīciju atlikšana vai to neesamība
Lai gan uzkrājumi ir svarīgi, ilgtermiņā tikai ar to nepietiek – inflācija pakāpeniski samazina naudas vērtību. Tomēr daudzi cilvēki izvairās no investīcijām, uzskatot tās par sarežģītām vai riskantām. Tā ir kļūda, kas var kavēt iespēju sasniegt finansiālo neatkarību.
Biežākie iemesli, kāpēc cilvēki neiegulda:
- Bailes no riska, jo trūkst zināšanu vai iepriekšēja pieredze bijusi negatīva.
- Uzskats, ka investīcijas ir tikai turīgajiem.
- Ilūzija, ka “vēl ir laiks”, un šie jautājumi tiek atlikti uz nenoteiktu nākotni.
Ko darīt:
- Sākt ar nelielām summām, izmantojot vienkāršus instrumentus, piemēram, indeksu fondus vai ETF.
- Izglītot sevi pamatzināšanās par investīciju veidiem un to darbības principiem.
- Izmantot automātiskās investīciju programmas, kuras ļauj regulāri ieguldīt noteiktu summu bez nepieciešamības sekot tirgiem ikdienā.
Investēšana ir veids, kā likt naudai strādāt Tavā labā. Jo agrāk tiek sākts, jo lielāks efekts ilgtermiņā, pateicoties salikto procentu spēkam.
Secinājumi
Finanšu kļūdas var šķist sāpīgas un dārgas, taču labā ziņa ir tā, ka no tām iespējams mācīties un tās labot. Apzinoties biežākos klupšanas akmeņus – dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem, uzkrājumu trūkumu, emocionālu tērēšanu, nepārdomātus kredītus un investīciju ignorēšanu –, iespējams veidot daudz stabilāku finansiālo nākotni.
Katram cilvēkam neatkarīgi no ienākumu līmeņa ir iespēja uzlabot savas finanšu prasmes. Tas sākas ar nelieliem soļiem – kā uzskaitīt tēriņus, atvēlēt naudu uzkrājumiem, izvērtēt aizņēmumus un sākt izglītošanos par investīcijām. Svarīgi ir būt konsekventam un rīkoties ar mērķtiecību.
Pati būtiskākā atziņa – finanšu disciplīna nav sods, bet instruments brīvībai. Kontrolējot savas finanses, iespējams ne tikai izvairīties no kļūdām, bet arī būvēt dzīvi, kurā lēmumi tiek pieņemti nevis trūkuma vai spiediena dēļ, bet ar pārliecību un mieru.