Kā veidot ilgtermiņa uzkrājumus bez lieliem ienākumiem?

Bieži dzirdēts mīts, ka uzkrājumus var veidot tikai tie, kuri pelna daudz. Patiesībā finanšu drošība un nākotnes stabilitāte nav atkarīga tikai no ienākumu apjoma – daudz svarīgāka ir prasme gudri rīkoties ar to, kas ir. Ar nelieliem ienākumiem iespējams izveidot ilgtermiņa uzkrājumus, ja ievēro stratēģiju, disciplīnu un pacietību. Šajā raksta daļā aplūkosim, kā sākt veidot uzkrājumus pat ar ierobežotu budžetu.

1. Budžeta plānošana kā pamats uzkrājumiem

Lai varētu sākt krāt, vispirms jāsaprot, kur nauda pazūd. Daudzi cilvēki nezina, cik daudz ik mēnesi iztērē pārtikai, transportam vai sīkumiem. Precīzs izdevumu uzskaits palīdz noteikt, kur iespējams ietaupīt, pat ja ienākumi nav lieli.

Praktiski soļi:

• Sastādi mēneša budžetu, sadalot ienākumus pa kategorijām.
• Sekojiet līdzi tēriņiem – izmantojot piezīmes, lietotnes vai Excel.
• Atrodi vietas, kur iespējams samazināt izdevumus: piemēram, retāk ēst ārpus mājas, pārskatīt abonementus vai izvērtēt komunālo pakalpojumu lietojumu.

Ar sakārtotu budžetu būs vieglāk atrast pat dažus eiro mēnesī, kurus atlikt uzkrājumos.

2. Mazie solīši – lielie rezultāti

Nav nepieciešams atlikt lielas summas, lai sāktu. Svarīgākais ir regularitāte, nevis apjoms. Pat 5 vai 10 eiro mēnesī veidos ieradumu un ļaus uzkrājumiem augt ilgtermiņā. Turklāt laika gaitā summas iespējams pakāpeniski palielināt.

Padomi:

• Iestatīt automātisku pārskaitījumu uz krājkontu algas dienā – tā “krāšana” notiks pirms tēriņiem.
• Lietot “apgriezto budžetu”: vispirms atliek uzkrājumus, tad plāno pārējos izdevumus.
• Izaicinājums – “krāj katru atlikumu”. Ja pēc pirkuma paliek neliels atlikums, to automātiski pārskaiti uz uzkrājumu kontu.

Mazie soļi veido noturīgus finanšu ieradumus un motivē redzēt progresu.

3. Izmanto uzkrāšanas rīkus un iespējas

Uzkrājumu glabāšana zeķē nav efektīva – inflācija ar laiku samazina naudas vērtību. Arī cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem ir pieejami finanšu instrumenti, kas palīdz uzkrāt droši un ar pievienoto vērtību.

Populārākie risinājumi:

• Krājkonti ar procentiem: piemēroti pirmajiem uzkrājumiem. Nauda ir pieejama jebkurā brīdī, bet vienlaikus pelna nelielus procentus.
• Regulārie noguldījumi: bankas piedāvā iespēju katru mēnesi automātiski iemaksāt noteiktu summu uzkrājumos, saņemot augstāku procentu likmi.
• Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu daļu: apvieno aizsardzību un uzkrājumu veidošanu, noder īpaši ģimenēm.
• Mikroinvestīcijas: ar nelielām summām iespējams ieguldīt fondos vai ETF (biržā tirgoti fondi), kas ilgtermiņā var nest labākus rezultātus par krājkontu.

Svarīgi ir izvērtēt riskus un nepārslogot budžetu – uzkrājumiem jābūt ilgtspējīgiem, nevis par cenu stresa un parādiem.

Psiholoģiskie šķēršļi uzkrājumu veidošanā

Lai arī finanšu plānošana un krāšanas stratēģijas šķiet vienkāršas uz papīra, daudzi cilvēki cīnās ar psiholoģiskiem šķēršļiem, kas traucē sākt vai turpināt uzkrājumu veidošanu. Šie šķēršļi bieži vien nav saistīti ar naudas daudzumu, bet gan ar domāšanas ieradumiem un emocionālu attieksmi pret naudu.

Viens no biežākajiem šķēršļiem ir uzskats, ka “nav jēgas krāt, ja ir tikai mazs atlikums”. Šāda domāšana kavē progresu un attur no pirmā soļa speršanas. Pat neliela rezerve var kļūt par drošības spilvenu neparedzētos gadījumos.

Citi šķēršļi:

• Nepacietība: vēlme redzēt tūlītēju rezultātu. Uzkrājumu veidošana ir ilgtermiņa process, un daudzi zaudē motivāciju, ja rezultāts nav acīmredzams uzreiz.
• Stresa tēriņi: cilvēki bieži kompensē ikdienas spriedzi ar spontāniem pirkumiem, kas samazina uzkrājumu potenciālu.
• Salīdzināšanās ar citiem: redzot citu cilvēku it kā veiksmīgo dzīvi sociālajos tīklos, rodas sajūta, ka “es jau tāpat nevarēšu”, tāpēc netiek darīts vispār.

Lai pārvarētu šos šķēršļus, svarīgi pievērst uzmanību saviem ieradumiem, attīstīt pozitīvu finanšu domāšanu un novērtēt katru soli uz priekšu – lai cik mazs tas būtu.

Finanšu mērķu izvirzīšana un motivācijas saglabāšana

Mērķis padara uzkrājumu veidošanu jēgpilnu. Ja krāšana notiek bez konkrēta iemesla, motivācija ātri zūd. Savukārt, ja ir skaidrs, kāpēc tu krāj – vai tas būtu ārkārtas fonds, ceļojums, izglītība, pirmā iemaksa mājoklim – krāšana kļūst par prioritāti, nevis pienākumu.

Soļi finanšu mērķu izvirzīšanai:

• Nosaki konkrētu mērķi. Piemēram: “Sakrāt 1000 eiro 12 mēnešos ārkārtas situācijām.”
• Sadalīt lielo mērķi mazākos. Šajā gadījumā – 83 eiro mēnesī vai aptuveni 20 eiro nedēļā.
• Sekot progresam. Atzīmē sasniegto, lieto aplikācijas vai pat veido vizuālu “krājkarti”, kur atzīmē katru sasniegto soli.
• Atalgo sevi par progresu. Ja izdevies krāt 3 mēnešus bez pārtraukuma – atļauj sev nelielu, budžetā iekļautu balvu.

Motivāciju iespējams uzturēt, ja regulāri atgādini sev, kāpēc tas ir svarīgi. Rakstīt motivējošus teikumus, pielikt tos redzamā vietā – arī tas darbojas.

Papildus palīdz arī, ja uzkrājumu mērķi ir saistīti ar emocionālu piepildījumu – piemēram, sakrāt, lai dāvinātu vecākiem ceļojumu, palīdzētu bērnam studijām vai veidotu neatkarību.

Kā saglabāt uzkrāšanas disciplīnu ilgtermiņā

Viens no izaicinājumiem ir saglabāt konsekvenci. Pirmie mēneši var būt motivējoši, bet pēc laika entuziasms var mazināties, sevišķi, ja parādās citi izdevumi vai negaidītas situācijas. Lai uzkrājumi būtu noturīgi, nepieciešama disciplīna un pielāgošanās spēja.

Rekomendācijas:

• Automatizē procesu. Iestatīt automātiskus pārskaitījumus uz uzkrājumu kontu – tas novērš lēmuma pieņemšanu katru mēnesi.
• Izvairies no kārdinājuma. Glabā uzkrājumus atsevišķā kontā, kuram nav pievienota karte vai ērta piekļuve – tā samazināsies impulsa izdevumi.
• Veido ārkārtas fondu. Pat neliels uzkrājums neparedzētiem gadījumiem (piemēram, 300–500 eiro) var pasargāt no nepieciešamības tērēt citus uzkrājumus ārpus plāna.
• Pielāgo stratēģiju. Ja dzīves situācija mainās, nav jāapstājas – pielāgo uzkrājumu apmēru, bet turpini procesu.
• Atceries par inflāciju. Ilgtermiņā uzkrājumu vērtību var ietekmēt inflācija, tāpēc daļu līdzekļu vērts novirzīt arī zemā riska investīcijām, ja budžets to atļauj.

Ne mazāk svarīgi ir arī neizdarīt sev pārmetumus, ja kādā mēnesī neizdodas atlikt tik daudz, cik plānots. Svarīgāk ir atsākt un turpināt, nevis padoties.

Secinājumi

Ilgtermiņa uzkrājumu veidošana nav tikai bagāto privilēģija – tā ir iespēja ikvienam, kurš vēlas uzlabot savu finanšu stabilitāti. Pat ar nelieliem ienākumiem, gudri pārvaldīts budžets, apzināti ieradumi un regulāra krāšana var novest pie ievērojamiem rezultātiem.

Galvenais ir sākt. Nav svarīgi, vai sākumā vari atlikt 5, 10 vai 20 eiro – svarīgākais ir ieradums un sistēma. Laika gaitā šie mazie solīši pārtaps drošībā, neatkarībā un iespēju piepildīt sapņus, kurus citādi būtu grūti realizēt.

Rūpes par savām finansēm ir investīcija pašcieņā un nākotnes brīvībā. Neatkarīgi no ienākumu līmeņa, ar pareizu pieeju ikviens var veidot stabilu, ilgtspējīgu finanšu pamatu.